jūrmalnieki.lv

Datora versija

Bilaterālās attiecības

Seminara laikaDarba devēju un darba ņēmēju attiecību regulācija Latvijas normatīvajos aktos

Latvijas Darba likums pieņemts 2001.gadā, pirms 10 gadiem un tas piedzīvojis maz grozījumu. Ministru Kabineta noteikumi, atvasināti no likuma, arī nemainās bieži. Šie tiesību akti caurmērā atbilst Eiropas Savienības nostādnēm sociālā jomā.

Darba likumā ir normas par darba koplīgumu, kuru mērķis ir sniegt darbiniekiem plašākas sociālās garantijas, nekā nosaka likums. Taču tā spēks ir tad, kad uzņēmums/iestāde strādā, bet, kad to likvidē vai reorganizē, iespaids ir minimāls.

Arodbiedrībām Latvijā faktiski ir maza loma, taču bieži tās izmanto kā juridisku sviru, jo formāli arodbiedrību klātbūtne ir nostiprināta likumā. Bieži koplīgumus slēdz administrācija nevis ar arodbiedrībām, bet darbinieku pārstāvjiem. Pēc darba drošības noteikumiem uzņēmumos ir paredzētas uzticības personas, kuras tad darbojas arī arodbiedrību vietā, tostarp slēdz darba koplīgumus.

Darba devēji darba strīdos zaudē tiesu lietas, jo nav ,,izpratuši’’ arodbiedrību aspektu. Tā, piemēram, lai atlaistu arodbiedrības biedru, vajadzīga arodbiedrības piekrišana, bet arodbiedrība var būt citas nozares un ārpus darba vietas. Vadītājam vispirms jānoskaidro, vai darbinieks ir biedrs arodbiedrībā, pie kuras vērsties ar pieprasījumu. Patiesībā nekāds arodbiedrības darbs nav veikts, vienkārši sastāvēšanu arodbiedrībā izmanto kā papildus garantiju. Mūsuprāt, darbiniekam būtu jāsastāv tajā arodbiedrībā, kura darbojas attiecīgā uzņēmumā un kura tad arī vislabāk izprot konkrēto situāciju uzņēmumā.

Darba likumā ir priekšrocību uzskaitījums turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā - desmit punkti, pie tam neviena no pazīmēm nav svarīgāka par citu. Piemēram, darbinieki, kuri nostrādājuši ilgāku laiku, vai kuri paralēli apgūst profesiju. Krīzes apstākļos pie reorganizācijām un sašaurināšanām tas ir ,,nelaimīgs” pants. Nonāca līdz tam, ka ar speciāla likuma izdošanu mēģināja, tieši pretēji, noteikt vēl papildus iemeslus (attaisnojumus) darbinieku atlaišanai.

Par darba laiku tirdzniecībā. Patlaban izvēršas diskusija par veikalu darba laikiem, to ierobežojumiem. Piemēram, to, ka jābūt īsākam darba laikam un  svētdienās veikaliem jābūt slēgtiem, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs. Darba devējiem pašiem nav īpašas dedzības strādāt ilgāku darba laiku pēc pulksten 22, jo tad jau skaitās nakts darbs, par ko jāmaksā piemaksa 50% no pamatalgas.

Sociālās aizsargātības līmenis ir atkarīgs no vispārējās ekonomiskās situācijas - ,,bagātajos’’ gados tas ir augstāks, un otrādi, kad šo aizsargātību visvairāk vajag, tad tās nav, lai arī likumos un darba koplīgumos sarakstīta, papildus izdod speciālos likumus, lai šo aizsargātību mazinātu.

Konstitucionālā (Satversmes) tiesa uz vairākām sūdzībām par iedzīvotāju aizskārumiem sociālā jomā, kā, piemēram, pensiju, jauno māmiņu pabalstu samazināšanu, ir secinājusi, ka šīs cilvēktiesības valsts nodrošina atbilstoši savam finanšu stāvoklim. Novērtējot situāciju, tomēr šķiet, ka agrākie labumi un garantijas strādājošiem ne Latvijā, ne arī vecajās Eiropas Savienības valstīs neatjaunosies, jo jāiztur konkurence globālajā tirgū un notiek pastiprināta visas sabiedrības novecošanās.

Sociālais dialogs ir vajadzīgs

Aktuālas lietas sabiedrībā ir attiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Daži uzņēmēji šīs bilaterālās attiecības risina veiksmīgi, cituviet savukārt ir negatīva pieredza. Kā atzīst Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Imants Kanaška, šobrīd aktualizējies jautājums par sociālā dialoga nepieciešamību: "To skaidri pierādījis kaut vai nesenais gadījums Jelgavā ar ārzemju firmu „Nordic Metalplast”, kur darbinieki bija pieteikuši streiku. Uzņēmuma īpašnieki rīkojušies negodprātīgi neizmaksājot algas un veicot citus pārkāpumus. Minētā firma arī neietilpst nevienā asociācijā. Sociālā dialoga jautājums kļūst arvien nozīmīgāks un maijā tika nodibināta pirmā Eiropā nacionālā tirdzniecības nozares sociālā dialoga padome. Uzskatu, ka sociālā dialoga izveidošana ir nozīmīgs solis, kas vērsts uz uzņēmumu attīstību – ja būs apmierināts darba ņēmējs, uzņēmumam no tā būs ieguvums, un kopumā iegūs arī Latvijas ekonomika.Esam jau valdībai izteikuši, ka akcents būtu liekams uz darbaspēka nodokļu samazināšana, kas palielinātu mūsu uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā. Samazinot darbaspēka nodokļus, uzņēmējdarbība varētu attīstīties, piesaistīt vairāk kvalificētu darbinieku, palielināt algas utt. Solis, ka valdība ķērusies pie nodokļu pazemināšanas nevis palielināšanas, ir pozitīvs signāls Latvijā."

„Social dialogue is needed”

„Currently raised the issue of social dialogue. This is clearly demonstrated by the recent case even in Jelgava with foreign company „Nordic Metalplast” where staff applied for a strike. Shareholders of the company acted in bad faith without paying wages and did similar misconduct. The company also does not take part in any association.

Social dialogue are becoming increasingly important. At least the Latvian Traders Association (LTA) within the framework of a platform, on which we can address the outstanding issues taken not to conflict situations. In May. 2012, established the first European national trade industry social dialogue council. I believe that the establishment of this social dialogue is an important step in the LTA's activities focus on business development - will be satisfied if the employee, the company will benefit from it, and will be benefit for the whole Latvian economy.

We have already expressed by the government that the accent should be on labor tax cuts, which would increase the competitiveness of our business in the Baltic region. Reducing taxes on labor, business to develop, attract more skilled workers, increase wages, etc. This one step by the government committed itself to a tax reduction rather than an increase, a positive signal for Latvian economy.”

Regulation of relationship between Employers and Employees in normative acts of Latvia

Labor law includes norms about work collective agreements; the aim is to provide  employees with wider social guarantees than stated in the law. But it is in force only when company works, whe it is liquidated or changed (reorganized), the impact is minimal. Conclusion: During the period when economy is stable such collective labor agreements are effective, but when the money ends - they are ineffective.

The enterprise chosen as an example to describe bilateral relationships – Alba Llc, RicBerry Llc, Arkolat Llc and Valežs Llc that operates in trade sector and they are a members of Latvian Trade Association.

Alba Llc. There is a special well-equiped room for employees for eating and relax. Company managers together with employees decide what equipment they need to buy. There arent videocameras recording employees; the time when they go for and from lunch isn’t fixed. The employer makes qualified motivation without pressing and stress. All the employees will get vocation in the  summer time with ensurance.

RicBerry Llc. There is a special cloakroom, separate WC, shower with music and washing machine for employees. Also there is a separate room for having breaks and a eating room with fridge, microvawe oven and hot, cold and soda water. Employees can spend their free time outdoors – there is a special pavillion with a fireplace on the river bank. There is a car park for employee`s cars. Employees have an opportunity to have a flexible timetable and extra personal days.

Arkolat Llc. The recipe of success of the company is the qualified staff. Executive managers always take charge of the employees’ advanced and job trainings. Personal service and taking into consideration human-factor aspect along with celebrating personal and public holidays what bring the management and the employees together.

Valežs Llc. The high quality of goods is achieved mainly by good motivation of employees. Friendly atmosphere makes better work results. The executive managers always encourages creative strategies to the workflow. All the time employees study and upgrade their qualification.

Important project in this year

With financial support from the European Commission we had possibility for succesful implementation of the project „The Industrial Relations in the commerce sector: analysis of organizational models and tools developed by social partners at European and national member States level to guarantee more opportunities to workers and companies”. In this project our association take a part in cooperation with Ente Bilaterale del Terziario di Perugia (Italy), Labour Institute of GSEE (Greece), Buurtsuper.Be (belgum), Confederaciņ de Comerc de Catalunya (Spain).

The first seminar was held in Riga in 9th and 10th of May, 2012 in „Konventa sētā”, Kalēju ielā 9/11. Participants from all organizations, who take a part in this project, there met togehter. Participants could learn about national industrial relations models, marketing sector ect. in different countries from the organizations presentations, as well as about developed theme from EuroCommerce.

Next seminar where participants from Ente Bilaterale del Terziario di Perugia (Italy), Labour Institute of GSEE (Greece), Buurtsuper.Be (Belgum), Confederaciņ de Comerc de Catalunya (Spain) and Latvian Trades Association LTA (Latvia) took a part was held in Perugia (Italy) in Polo Formativo Confcommercio, Strada Montecorneo, 45 Perugia. In this seminar there where discussed about the five thematic areas of strengths and weaknesses and about the perspectives. The seminar started with welcome speech by Cristiana Casaioli, the President of the Ente Bilaterale del Terziario. In the first session Prof. Luca Ferrucci from Universita degli Studi di Perugia introduced with the work on the Project and the five thematic areas. In one of the workshop sessions there were studied perspectives and practices, focus on trading companies „Auchan” and „Merloni” (Dott.ssa Roberta Caragnano).

http://www.ebtperugia.it/europeplan/

© Jūrmalnieki.lv

Uz augšu | Datora versija